Viens ziemas laikā saslimst piecas reizes. Cits kaut dienu nobrien slapjām kājām ar lāsteku pie deguna pat iesnas nenoķer. Pirmajam nav, bet otrajam ir. Kas? Laba imunitāte. Ar pašas ģimenē izmēģinātām un medicīniski apstiprinātām receptēm imunitātes stiprināšanai dalās Vecumnieku aptiekas vadītāja, farmaceite Ineta Ose.

Labai imunitātei svarīgi, kā dzīvojam ikdienā. Pirmkārt, jālieto pilnvērtīgs, sabalansēts uzturs. Turklāt tas jāpapildina ar vērtīgajiem produktiem, kuros ir vitamīni vai citas vielas, kas palīdz sargāties no baciļu lipīgajām ķetnām. Ziemā nevajadzētu aizmirst par vitamīnu un mikroelementu, bumbiņām – ogām, kas nelaidīs klāt vai palīdzēs cīnīties ar vīrusiem un baciļiem. Dzērvenes, brūklenes, pīlādži, avenes, smiltsērkšķi, zemenes, irbenes, mellenes, lācenes, jāņogas, upenes... – visas, cik tik sirds un vēders kāro. Vislabāk, ja tās izdodas ēst svaigas, uzglabātas vēsumā, ja nē – izvēlēties sasaldētās. Tiesa, tiem, kuriem kuņģis mēdz sagādāt raizes, jābūt uzmanīgiem, jo visas ogas satur dažādas skābes, kas var kairināt jūtīgākos vēderus. Termiski apstrādātas daudzas vērtīgās vielas zūd, tāpēc tas jādara prātīgi. Vislabāk ēst ogas svaigas vai var gatavot sulas, kompotus un ķīseļus. Piemēram, farmaceite Inta Ose iesaka, lai dzērveņu morss būtu vitamīniem bagātāks, tas jāvāra tikai no ogu miziņām un kauliņiem, kas paliek pāri pēc sulas izspiešanas. Vitamīniem bagātā sula jāpievieno tikai tad, kad morss gatavs un nedaudz atdzisis.

Ēdienkartē noteikti jāiekļauj arī sīpoli, ķiploki un mārrutki. Tajos ir vielas – fitoncīdi, kas piešķir specifiski asos aromātus un neļauj vairoties un pat iznīcina mikrobus. Līdz ar aromātu, fitoncīdi izgaro aptuveni 10 līdz 15 minūšu laikā pēc saskaršanās ar gaisu, veicot savu svētīgo darbu – elpvadu dezinfekciju. Lai pēc ķiploku vai sīpolu ēšanas, uzlabotu elpu, ieteicams pakošļāt un apēst dažas pētersīļu lapiņas.

Nākamais