Ja kāds no mājiniekiem saslimis, lai pasargātu pārējos, noderīgas ir ķiploku krelles. Nomizotu ķiploku daiviņu virteni pakarina telpās, lai vējo un dezinficē. No slimībām ļoti bailīgie, krelles var likt arī ap kaklu. Tā kā fitoncīdi ir ātri gaistoši, krelles katru dienu ir jāmaina pret svaigām. Elpvadu dezinfekcijai var lietot arī sarīvētus mārrutkus, kuru izgarojumus dažas minūtes, turot tuvu pie sejas, ieelpo. Savukārt iekšķīgi profilaksei lieto pa ēdamkarotei mārrutku sulu kopā ar medu trīs līdz četras reizes dienā. C vitamīns palielina organisma pretošanās spēju un aizgaiņā nogurumu. Lieliski ir citroni, bet nevajadzētu noniecināt arī pašmāju labumus: ziemeļu citronus jeb cidonijas, kas satur četras reizes vairāk C vitamīna kā āboli. Tajās arī daudz vērtīgās pektīnvielas, kas izvada smagos metālus no organisma. Lai paglābtos no bronhīta tiek lietotas cidoniju sēklas – apmēram 10 gramus nesasmalcinātu sēklu (sasmalcinātām izdalītos indīgā viela zilskābe) aplej ar glāzi silta ūdens un tad lieto pa ēdamkarotei trīs četras reizes dienā. Tomēr nepārspēts C vitamīna avots ir mežrozīšu augļi – tajos ir desmitreiz vairāk C vitamīna kā upenēs un simtreiz vairāk nekā ābolos.

Tautā zināma un jau labi pārbaudīta recepte, lai aizmuktu no slimībām, ir sīpolu un medus kokteilis, kas jālieto pa ēdamkarotei vienu reizi dienā. Mazāk dzirdēts, bet iespējams pat vērtīgāks ir šis savienojums – kartupeļu sulai ļauj nostāvēties apmēram stundu, lai izgulsnējas ciete, tad uzmanīgi nolej un vienādās attiecībās sajauc ar dzērveņu sulu. Lieto pa ceturtdaļai glāzes trīs četras reizes dienā. Šis ir ļoti labs askorbīnskābes un dažādu mikroelementu avots. Vakaros jādzer visdažādākās zāļu tējas, par kuru lielisko iedarbību ar katru gadu zinātnieki pārliecinās aiz vien vairāk. Piemēram, asinszāle ne vien stimulē organisma aizsargfunkcijas un paaugstina asinsspiedienu, bet arī darbojas kā antidepresants, kas svarīgi tumšajā gada laikā.